Ik dienu es mostos ar domu būt laimīgs. Būt laimīgs tieši tur, kur esmu. Bet vai patiesi? Man ir daudz laika pārdomāt, un arvien es sev jautāju - kāpēc tieši es? Bet es nesūdzos, cenšos saprast. Vai neesmu bijis pietiekoši labs, lai mani mīlētu? Vai esmu darījis kādam pāri, un tāds ir mans sods? Vai tad? Varbūt ir laiks arī Tev sevi mudināt aizdomāties par sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem un, jā, arī par tiem, kam visa tā nav… Apstājies. Ikdienas steiga nekur nepazudīs - paskaties uz brīdi apkārt - vai tikai mūsu pašu ziņā nav iespēja ko mainīt? Es vēlos tik nedaudz – nelielu sirds stūrīti, kur patverties. Īstas mājas – ar īstām mājas čībām... ģimeni...
Man ir draudzenes, draugi, audzinātājas, siltas vakariņas, bet nav vissvarīgākā – vietas, kurā būt pa īstam.

„Bērns ir mazs cilvēciņš, kam par pieaugušu cilvēku palīdz kļūt mamma un tētis. Tomēr šī definīcija bieži vien neatbilst realitātei, jo patlaban Latvijā vairāk nekā trīs tūkstoši bērnu aug bez vecāku atbalsta un mīlestības.
Es vēlos iedrošināt Jūs spert šo soli - sniegt iespēju kādam bērnam kļūt par Jūsu ģimenes locekli. Tas ir nopietns lēmums, bet tā ir arī iespēja paveikt viscēlāko darbu Jūsu mūžā – dāvāt mīlestību un ģimenes sajūtu tam, kam tās tik ļoti pietrūkst. Jo bērniem ir sapnis, un šis sapnis ir ģimene. Jūs šo sapni varat piepildīt!”

Ainars Baštiks
bijušais bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs